Par jogas telpu

By Laura

Par sajūtām. Cilvēkmīlestību un dzīvesprieku.
2012. gadā, pirms došanās uz Indiju, radīju jogas telpu, kur cilvēks var sajusties viņš pats. Viss ir noticis tā, kā tam jānotiek. Šī vieta pievelk kā magnēts un gribas apstāties. Un būt. Un dot. Un arī ņemt. Tā ir vieta, kur cilvēks aizmirst par savām 100 lomām un apstājās. Un nopūšas. Un ir laimīgs. Cilvēki, kas nāk pie manis, spīd kā jāņtārpiņi naktī. Viņi ienāk un apspīdina ar savu gaismu arī citus. Pēc atgriešanās no Indijas, atbraucu cita. Iespējams tāpēc, ka ceļojumā biju viena un man nebija iespējas aizbēgt no sevis. Iekšēji stipra un gatava kam jaunam. Skolotājs, kuru satiku Himalaju kalnos, izmainīja manu attieksmi un lauza ilūzijas, kuru man bija tik ļoti daudz! Guru man deva garīgo vārdu Savitri, tāpēc savu jogas telpu nosaucu šādā vārdā. Un ne velti nodarbībās ir tik daudz siltuma un gaismas (tiešā un pārnestā nozīmē), kas saistās ar garīgā vārda nozīmi. Savitriji ir labsajūtas vieta. Tā ir vide, kur uzsākt nedēļu, lai uz pasauli skatītos priecīgām acīm un tvertu mirkli. To būšanu šeit un tagad, par kuru tik daudzi runā, bet tik reti sajūt. Jogas telpā notiek kundalini nodarbības un atmosfēra ir tik draudzīga, ka pirmdiena ir svētki. Tie katru reizi ir citādi svētki, jo viss ir manīgs. Ak jā! Nodarbībās piedalās 2 Kristīnes, 2 Daces, 2 Zanes, 2 Santas. Zīme vai nimita, kas to lai zina, bet ar interesantām situācijām jogas telpā sastopos jau no atvēršanas dienas. Pajautājiet, kā cilvēki jūtās un kādus brīnumus viņiem piespēlē Visums pēc nodarbībām?! Kad man piedzima otrs bērns un kādu laiku nevarēju pasniegt jogu, Dace sūtīja ziņas, ka bez jogas vairs nevarot, zūdot līdzsvars un viņa pārāk daudz ierokoties darbā. Zane bija uz manu pirmo jogas nodarbību un jau uzreiz pēc tam secināja: „Tas ir mans, pilnīgi jūtu to kā savu!”. Vita stāsta, ka nākot lēnā pastaigā no nodarbības, esot tikai nodomājusi, kādu dzīvokli vēlētos iegādaties, un tas neilgi pēc tam ir noticis! Linda uz nodarbībām atnāk tikai tad, kad ir Latvijā, jo darba dēļ daudz ceļo. Tās ir pāris reizes mēnesī, kad viņa izraujas uz jogu. Pēc kādas ilgākas prombūtnes Linda ieskrēja nodarbībā pēdējā, aizelsusies, taču tik ļoti priecīga un gatava darboties. Pēc nodarbības viņa atzina, ka šis jogas veids esot labākais, ko viņa mēģinājusi un efekts liek viņai “lidot”.
Man ir viena vistuvākā krija, kuras nosaukums ir Subagh jeb vingrojumu komplekss veiksmei. Vingrojumi ir grūti (pārsvarā ar rokām), tie prasa izturību un gribasspēku, taču efekts ir neaptverams. Tāpat elpošanas vingrinājumi dara brīnumus, prāts nomierinās un cilvēks paskatās uz sevi no malas. Kundalini jogā ir vairākas meditācijas, kuras dziedam un interesanti, ka jogas grupā ir vairāki kora dalībnieki un cilvēki ar vienkārši skaistām balsīm. Ervīnam ir ļoti skaista, vīrišķīga balss un pārējie to īpaši novērtē un uztver meditatīvi.
Man patīk brīnumi, jo brīnums ir viss. Ne tikai priecīgais. Arī skumjais, arī salauztais
un arī pašu izdomātais.
Jogas telpā rīkoju Sarunu vakarus ar spēcīgiem un spilgtiem cilvēkiem, kuri kaislīgi dara savu darbu. Tas nozīmē – dalās ar to, ko zina un vienkārši priecīgi dzīvo. Šos cilvēkus var atpazīst pēc mirdzuma acīs, kā viņi dalās ar zināšanām un pievelk citus. Izmantošu iespēju un pateikšu lielo Paldies viņiem. Bioenerģētiķim Andžejam Reiteram, vēdiskajam astrologam Jānim Riežniekam, aromterapijas ekspertei un psiholoģei Dacei Meierei, jogas pasniedzējai Dacei Ezermalei, pasniedzējai Kristīnei Admidiņai un Ērikai Ērenpreisai, kura ar entuziasmu dalās ar zināšanām par ajūrvēdas virtuvi.
Būšana „mājās” ir būšana pie sevis un tā ir vieta, kur būt tam, kas esi. Klusēt un vienkārši būt. Atrast sevī resursus un atvērties no jauna. Tāda ir jogas telpa Savitriji. Pildīta ar cilvēkmīlestību, mierīgu sevi un dzīvesprieku. Pamēģini!

Comments are closed.