Rudens

By Laura

autumn-leaves-on-road-hd-for-desktop-widescreen-wallpaper-downloadRudens kā rudens. Patīk. Kokiem kapas sāk krāsoties un pavisam neviļus piezogās pavisam cits ritms un solis. Vienmēr esmu teikusi, ka rudens ir skaistākais gadalaiks. Iespējams, neapzināti, bet to gaidu jau augusta sākumā. Rudens ir kā spoguļotājs jeb atskaites punkts tam, kas padarīts, līdz tas iestājies savā spozmē. Mans rudens spoguļo gaismu, izgaismo dažādus lielus notikumus, kurus gribās ar īpašu rūpību pārskatīt un atmiņā atsaukt. Nav jau tā, ka viss notikušais tikai balts, ir bijis gana daudz melnā, kā es to saucu. Taču tāds ir tas ritms un dzīva dzīve jeb mana, pašas radīta ikdiena.

Tālāk pastāstīšu par tiem baltajiem. Grāmatas “Joga un pārdošana” iznākšana maijā pavisam noteikti bija kas vairāk par ideju realizāciju. Lai grāmata piedzīvotu dienasgaismu, bija iesaistīti vairāk, gaiši cilvēki, kuri palīdzēja tam notikt. Andžejs Reiters reiz vadīja semināru “Darīt ne vienam” un varētu teikt, ka grāmata ir tēmas praktisks atspoguļojums. Lielos notikumus patiesi varam piedzīvot tikai kopā un tad ir milzīgs spēks un jauda! Mēs daudz ko mēdzam darīt ar prātu, jo baidāmies ieskatīties dziļāk un paskatīties tālāk. Baidāmies atļauties dzīvot. Varbūt skarbi, taču patiesi. Lai varētu pārkāpt pāri savām iespēju robežām, ir vajadzīga darīšana jeb pašdisciplīna. Vienu grāmatas nodaļu esmu veltījusi tieši šai tēmai, jo apzinos, cik būtiski ir darīt, lai piepildītos tas,ko tik ļoti vēlos.

Šajā laikā nereti apjūkam no lielās informācijas gūzmas un dažādu skolotāju pieejas mēdzam uztveram burtiski. Piemēram, jēdziens “plūst” liek aizplūst tik tālu no realitātes, ka sākam neuzņemties atbildību paši par sevi. Manuprāt, plūst var dažādi. Arī atbildīgi, ar to domājot ieklausīšanos sevī, attīstot intuīciju un apzināti pieņemot lēmumus. “Kontrole” tiek uztverts kā bieds un šķērslis brīvai dzīvošanai, tāpēc šo jēdzienu aizstāju ar “pašdisciplīnu”, ko interpretēju saprotamāk. Pašdisciplīna mani pietuvina mērķiem un ļauj izbaudīt dzīves esenci, taču ar motivāciju ir par maz. Es varu vēlēties, tiekties un sapņot, bet lai sasniegtu virsotni, jāpraktizē darīšana un tas nereti prasa zināmu enerģijas apjomu. Tā teikt, cik dosi, tik pretī ņemsi. Apkopojot manu domu, tad mans spēks slēpjas apzinātā plūdumā ne plūšanā, kas aizved un iepin nebeidzams labirintos. Grāmata ir stāsts par mani pašu un to, kā apvienojot jogu, koučingu un pārdošanas prasmi dzīvoju patiesi. Grāmata nav mans bērnības sapņa īstenojums, taču Dieva “pirksts” un klātbūtnes atspulgs.

Ticība sev, drosme un spēja būt pašam arī tad, kad “sapinamies savā meistarībā” dod iespēju piedzīvot vislabābo. Nebarosim sevi ar ilūzijām, ka dzīve notiks rīt, parīt vai pēc gada, kad būsim beiguši skolu vai tikuši pie kārotā. Dzīve notiek šobrīd, tieši šajā mirklī.

Par sevis mīlestību un pašdisciplīnu rudenī!

Foto avots: wiseblooding.com

Comments are closed.