SILTI

By Laura

 

 

 

Vienmēr esmu priecājusies par rudeni, tā smaržu un sajūtām. Kopš sevi atceros, rudens man bijs sākums jaunam gadam un apvāršņiem.

Šis raksts būs par to, cik būtiski ir pamosties, celties un darīt lielus darbus. Tā, lai ir SILTI.

Šobrīd, kad rakstu, aiz loga līst, ir drēgns…taču man ir SILTI… smaidu, jo jauns gads ir sācies un tas nāk ar savu “uzdevumu”. Bija laiks, kad baudīju lidināšanos un nepieradinātību. Vēl joprojām zinu, cik labi ir nebūt “šeit un tagad”,  kad varu būt jebkur un jebkas. Tikai ne tā, kas esmu un tikai ne šajā brīdī. Šobrīd ļoti populāri ir “aizraut” sevi no reālā, iegrimt tajā, kas nav. Un vienā brīdī es sevi pieķēru, ka tas ir mans “klupšanas akmens” – nebūt šeit un tagad. Es domāju, aizdomājos, prātoju un šūpojos, jo ir tik daudz dziesmas, kuras izdziedāt un iepazīt. Bet vai vajag?! Atbildēju godīgi uz šo jautājumu un kas zin, varbūt kādam tas nāks tieši laikā.

Dzīve bez “šeit un tagad” ir tikai ilūzija un fantāzijas. Nav seguma tukšiem vārdiem, izdomu bantītēm un nenotikušiem notikumiem. Miers, sirds siltums, laipnība un cilvēcība ir tukši, ja es lidinos un aizmirstos. Dzīve notiek šobrīd, šajā sekundē, kas nu jau ir pagātne. Reāli atvērt acis, disciplinēt sevi un darīt – tas ir daudz grūtāk, bet tam redzu virsvērtību. Šogad meita uzsāka skolas gaitas, zināmā mērā arī es esmu 1.klasē un mācos jaunu ritmu. Dinamika, skats uz priekšu, rīkošanās, un tam visam pa vidu liela, plaša sirdstelpa. Tas atkal nav viegli, bet tikai tā es saredzu gaismu un mīlestību.

Pēdējā laikā daudz tādu notikumu, kuri liek nevis domām ķerties, bet celties kājās un darīt. Esmu taču “1.klases skolniece”, tāpat kā mana meita. Jāatzīst, lidinos un manas domas ķerās, bet vienu es zinu skaidri – es ceļos un daru un lieku tur iekšā visu savu siltumu un mīlestību. Manam puikam šogad bija krustabas un es runāju ar savu vecmammu Asju. Jautāju viņai, kurš mazmazbērns viņai ir mans puika. Vecmamma pasmaidīja un noteica, ka viņai jūk, bet sajūtas sakot, ka viņš ir divdesmit astotais. Mēs smaidījām abas un pēc tam raudājām, jo dzīve notiek tik ātri! Vecmamma ļoti skaisti ada un viņas atvilknes ir pilnas ar mīlestību un krāsainām, rakstainām zeķēm. Viņa saka, ka dzīve grūta, taču disciplinē sevi, pamostās un ada – veic milzīga apjoma gaismas un mīlestības darbu, jo viņai jāpaspēj sasildīt  kājas ne tikai savam divdesmit astotajam, bet arī pārējiem. Zeķes no vecmammas vairs nepieņemu, es tās nopērku un dāvinu tālāk. Vienmēr pie vecmammas braucu ar apelsīniem un “Laimas” konfektēm. Plaša sirds un siltums. Tas nav maz.

Pirmdienās uz jogas nodarbībām šosezon atnāca jauni dalībnieki. Tie man ir svētki un drēgnajā rudenī man ir SILTI. No domas vien, ka man ir jāceļas, jāstrādā ar sevi un jābūt pašai, lai dotu citiem. Jogas nodarbības ir bauda, tas ir kā ceļojums “Šeit un tagad”, būt pašai un koncntrēties. Linda uz nodarbībām nāk otro gadu un viņa man regulāri saka: “Laura, Tu esi īstajā vietā un Tev ir jāpalīdz cilvēkiem”. Iepriekš es par to kautrējos un smaidīju, bet, kad es apzinos un reāli redzu, kā cilvēkiem tas palīdz, man kļūst SILTI. Daina uz jogas nodarbībām gandrīz vienmēr nāk ar āboliem vai ziediem. Es zinu, ka cilvēkos ir ļoti daudz gaismas un esmu no sirds pateicīga dot un atvērt labo. Pirmdienās vakaros es izeju no mājas ap misijas apziņu – dot. Un palīdzēt atvērties. Cilvēki, ar kuriem esmu satikusies pirmdienās, jogas telpā Savitriji ir fantastiski. No šiem cilvēkiem mācos pati un dalos ar to, kas man ir. Bez maskām, lomām un citām ilūzijām. Tas viss disciplinē un liek CELTIES.

Mana māsa – brīvdienas pavadījām kopā un domāju par to, cik viens cilvēks var būt labs. Varbūt ne viss notiek pēc tāda scenārija, kādu viņa vēlētos, taču viņa dalās ar gaismu un ar viņu ir SILTI. Tāpat ar mammu, ko satieku reizi gadā. Ir SILTI. Un arī ar tēti, krustmāti un vīra vecmammu, kuru sirds telpa ir pilna ar gaismu. Protams, mana draudzene un domubiedrene Aija – cilvēks, kurš mani iedvesmo ar savu darīšanu, radošiem, cēliem projektiem un idejām. Aija arī ir cilvēks, ar kuru SILTI. Visi šie cilvēki – milzīga bagātība. Padomājiet par tiem, kas jums apkārt! Novērtējiet cilvēkus savā dzīvē un saredziet caur sirdi. Kaut dažkārt būtiskais nav acīm saredzams. Esiet pateicīgi apkārtējiem un dariet savu labāko!

Vasarā dzīvoju mežā un mans birojs bija vecs ozols, kurā ierīkots baldahīns ar diviem ērtiem krēsliem. Skats uz ūdensrozēm. Paldies vīram par to! Vasaras birojā notika nodarbības, kuru formāts bija koučinga sesija un jogas nodarbība individuāli. Cilvēki pēc nodarbīnām atplauka, ieraudzīja, pamanīja. Taču bez disciplīnas un darīšanās šī nodarbība būtu tukša un bezjēdzīga. Tas, kā cilvēki jūtās un kādus darbus paveic pēc šīm sarunām – jā…tas dod man jēgu turpināt darīt un “rakt” šajā virzienā. Tieši tāpēc es turpināšu šīs nodarbības arī šajā sezonā. Tā, lai kļūst SILTI.

Sasildies pie otra, atgùsti spèkus! Un tad, kad esi gatavs – celies un dari!

Lai arī Jums ir SILTI!
IMG_7014

Comments are closed.